Biogrāfija

Biogrāfija

Esmu dzimis 1961. gada 15. janvārī Rīgā.
Mācījos Rīgas 39. vidusskolā. Klavierspēli sāku apgūt Juglas kultūras namā, pēc skolotājas iedrošinoša pamudinājuma panākt klasesbiedru, kurš jau drīkstēja spēlēt ar pedāli. 

Mūzikas varā

Mūzika man patika, un vecāki izlēma virzīt mani profesionālas apguves virzienā. Tā iestājos Jāzepa Mediņa bērnu mūzikas skolas Klavieru nodaļā, kur klavierspēli mācījos pie Māras Lorencas. Pēc 8. klases vēlējos turpināt apgūt mūziku, tādēļ atvadījos no Juglas vidusskolas un kārtoju eksāmenus Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā. Mācījos atkal – klavieru nodaļā, pie Skaidrītes Valbes. Kad pagāja 4 gadi, apetīte uz mūziku bija saglabājusies, turpināju, mācoties LVK Klavieru nodaļā Igora Kalniņa klasē.

Tomēr jāatzīst, ka labāk par solo muzicēšanu man padevās dziedātāju pavadīšana, ko mācījos pie Gunāra Stades. Iespējams tādēļ drīz nāca Dzintara Kļaviņa priekšlikums apvienot mācības ar darbu tai pašā konservatorijā. Pavērās iespēja strādāt par koncertmeistaru – improvizatoru. Darbs bija interesants – režisores Irēnas Jasliņas entuziasmā sakņoti, tapa mūsdienīgi iestudējumi operas klasē, viņa aicināja sacerēt dziesmu ar Ārijas Elksnes vārdiem „Mans mantojums”, kas pirmoreiz izskanēja Andra Daņiļenko un Ingūnas Lagzdiņas izpildījumā.Mans melodiju sacerētāja dotums bija pamanīts, un dažas melodijas nopirka arī Latvijas valsts radio muzikālais tirdziņš. Tā kā aranžēt orķestrim toreiz nepratu, palīgā nāca Alnis Zaķis un Gunārs Rozenbergs, un Aijas Kukules, Antoņinas Breidakas un Žorža Siksnas dziedātās dziesmas ar Pētera Brūvera tekstiem sāka ceļu pie klausītājiem.

Tomēr ceļš estrādē gluds un saulains nebija. Pēc pirmajiem mēģinājumiem estrādes lauciņā meklēju arī citas iespējas muzikālai pašizpausmei, pirmkārt – kamermūziķu ansamblī „Intermeco”, kura kodolu veidoja Latvijas valsts simfoniskā orķestra jaunie mākslinieki. Sacerēju melodijas vieglās mūzikas stilā, bet aranžējumus veidoja Vasilijs Puškarjovs. Dažas dziesmas autorprogrammā dziedāja topošā aktrise Zane Jančevska. Pateicoties kolēģu – mūziķu entuziasmam attiecībā uz maniem komponista dotumiem, sāku domāt par nopietnām komponēšanas studijām. Izrādījās – tālu nebija jāmeklē. Konservatorijas Kompozīcijas nodaļas vadītāja Paula Dambja personā ieguvu patiesi ieinteresētu radošo centienu atbalstītāju. Iedvesmotām fakultatīvām studijām instrumentācijā un kompozīcijā sekoja, gan mazāk jūsmīgs, tomēr godprātīgi pavadīts, pilns 5 gadu mācību cikls konservatorijas Kompozīcijas fakultātē. Manis audzināšanā par komponistu savu artavu deva Selga Mence, Imants Kalniņš, Ādolfs Skulte, bet visnoturīgākais un nopietnākais iespaids man tika no Romualda Kalsona, ko uzskatu par savu galveno kompozīcijas skolotāju.

Ansamblis Mantojums

 Paralēli kompozīcijas studijām biju iesaistījies jaunā kolektīvā, kas izveidojās uz „Intermeco” bāzes – ansamblī „Mantojums”. Daudzējādā ziņā pateicoties ansambļa menedžeres Drosmas Jurjevas uzņēmībai, ar „Mantojumu” saistās atmiņas par tāliem ceļojumiem (Trinidada un Tobago, ASV, arī Vācija un Zviedrija) un, neapšaubāmi – koncerttūrēm, pavadot lielisko, leģendāro dziesminieku Eduardu Rozenštrauhu. Kā komponistu mani kolektīvā saistīja talantīgās solistes Indras Jenčas aktrises un vokālie dotumi, viņai sacerēta mūzika dzejas izrādei ar Imanta Ziedoņa vārdiem „Taureņu uzbrukums”.
 
Noslēdzot skolas gadus, sajutu, ka beidzies noteikts periods manā dzīvē. Sarīkoju autorkoncertu Filharmonijas koncertzālē, pieaicinot ansambli „Mantojums”, Rīgas 45. vidusskolas vokālo ansambli „Ceriņi” un pianistu Gati Ulmani – ar to savdabīgi noapaļojot pirmo, 20. gadsimta daiļrades periodu.
 
Sekoja pagrieziens par 180 grādiem. Saņēmis priekšlikumu sacerēt radio reklāmas, pārtraucu augstskolas mācībspēka praksi un izveidoju savu uzņēmumu. Sākās interesants, novatorisks darbs uzņēmējdarbībā, radio reklāmas jomā, ko visai drīz papildināja gan starptautisks projekts izdevējdarbības jomā, gan vēlāk – rūpes par uzņēmumu reklāmas vajadzībām kopumā. Šodien ar prieku atceros Pakenso Baltika himnu, ko dziedāja gan Latvijas Radio koris, gan Valsts akadēmiskais koris „Latvija”, arī reklāmu Zundas mēbeles, kas iekaroja paliekamu vietu radio un televīzijas reklāmu vidū un piedzīvoja jaunus remiksus. No pastāvīgiem reklāmas klientiem visvairāk darba ieguldīju Paroc Latvija, jau pieminētā Pakenso Baltika un Glaskek Rīga reklāmās, cenšoties veidot mākslinieciski pilnvērtīgus tēlus jeb brendus. Dzīvei un darbam reklāmā ir daudzi plusi, tomēr tas bija smags kompromiss man kā māksliniekam. Kamēr materiālās intereses tika labi apmierinātas, māksliniecisko ego bija iespējams pieklusināt, toties līdzko pieauga biznesa konkurence un spriedze, nerealizētais radošais potenciāls sarīkoja revolūciju. Un šoreiz pieklusa veselais saprāts.
 
Pienāca laiks otrajam, 21. gadsimta daiļrades periodam.
 
Atsāku spēlēt klavieres, organizēju bērnu dziesmu krājuma „Dziesmas bērniem” izdošanu, atcerējos kādreiz sacerētas melodijas, kuras ieskaņoju skaņu diskā „Dvēseles klavieres”. Sekoja dziesmu albūms „Mans mantojums” un bērnu dziesmu izlase „Es nāku no mazas tautas”. Sajuzdams, ka melodiju radīšanas prieks nav mitējies, pie agrāku sacerējumu realizēšanas pārlieku nekavējos, un sāku ražīgi komponēt mūziku. Pirmkārt – bērniem. Lielu prieku sagādāja uzvara Doma skolas rīkotā kompozīciju konkursā par labāko „Ave Maria”, arī mūzikas izdevniecību atsaucība skaņdarbu publicēšanā.
 

Opera “Iedomīgais Sienāzis” Dikļu pilī

Aktīva radoša sadarbība izveidojās ar diriģenti Irēnu Zelču, viņas vadītajiem koru kolektīviem. Praktiski visu manu „otrā daiļrades perioda” bērnu un jauktā kora dziesmu pirmatskaņotāji ir bijuši valmierieši. Savukārt Rīgas muzikālajā dzīvē nozīmīgākie bijuši kamermūzikas autorkoncerts ar LMA kameransambļa katedras mācībspēku un studentu dalību, cikla ar Jāņa Ziemeļnieka vārdiem pirmatskaņojums vīru kora „Tēvzeme” interpretācijā un baleta „Sniegbaltīte un septiņi rūķīši” koncertizpildījums LNSO simfoniskā orķestra un baleta studijas Grande izpildījumā.

Paralēli radošajam komponista darbam un sabiedriskai interesei par Latvijas komponistu savienības likteņiem izgāju arī otro skološanās tūri, ko citā vārdā dēvē par mūžizglītību. Nu jau Rīgas 100. vidusskolas mūzikas skolotāja un koncertmeistara amatā – ar mācībām Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes maģistrantūrā. Restaurējot skolas bērna izjūtas un paplašinot zināšanas, īpaši psiholoģijā un pedagoģijas vēsturē. Diplomdarbs „Komponista Romualda Kalsona pedagoģiskais fenomens”, ko veidoju Aīdas Krūzes paspārnē ļāva iedziļināties mana kompozīcijas skolotāja radošajā veikumā un pie viena – izmēģināt pašizteikšanos rakstīta vārda jomā.

2011. gada vasarā atcerējos, ka man ir apaļa jubileja, un sarīkoju muzikālus svētkus ar jaunības dienu muzikālo partneru un šodienas koncertu kolēģu – solistu – piedalīšanos. Jauka sadarbība pēdējos gados veidojas arī Rīgā – ar Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolas dziedošajiem zēniem un viņu diriģentu Tālivaldi Gulbi, arī Rīgas Horeogrāfijas skolas jaunajiem audzēkņiem, horeogrāfi Regīnu Kaupužu. Īpaša vieta manā dzīvē ir sadarbībai ar kolektīviem, kuru dalībniekiem ir jūtīgas dvēseles, bet apgrūtināta fiziskā varēšana redzes vai dzirdes jomā. Koncerti ar Rīgas Raiņa vakarskolas un Vājredzīgo pansionāta kolektīviem atstājuši patiesi dziļu iespaidu, un sadarbība turpinās.

Jauna dziesmu saturiskā ievirze atnākusi ar dvīņumāsu Zittas Voicišas un Zentas Gavrilovas gaismas tekstiem – jaunā solista, baritona Mārtiņa Ruska un dziedošās aktrises Vitas Baļčunaites sniegumā dziesmas izskanējušas koncertos un Latvijas radio. Ar Zentas Gavrilovas atbalstu tapis albums “Rasas lāsē mīlestību lieku”.

2012. gads sākās ar jauniem koncertiem kopā ar Vitu Baļčunaiti un tenoru Mārtiņu Zvīguli. Janvārī Jelgavas Tautas teātrī jauniestudējumu piedzīvoja Viljama Šekspīra luga “Jautrās vindzorietes” (režisore Lūcija Ņefedova), kurai sacerēju visai apjomīgu vokālo partitūru. Sadarbībā ar profesora Arvīda Platpera vadītajiem vīru koriem “Ķekava” un “Absolventi” notika mani autorkoncerti. Vasarā negaidīta, priecīga vēsts bija dziesmas ar Jāņa Ziemeļnieka vārdiem “Tā kā sauli” atskaņojums Amerikas latviešu dziesmu svētkos. Savukārt visu rudeni uz saviem spārniem nesa iepriekšējos gados ar māsu Zentas Gavrilovas un Zittas Voicišas vārdiem sacerētās dziesmas. Raža – Valdis Rogainis un Andris Daņiļenko, kopā rēķinot, manu mūzikas ierakstu kolekciju papildināja ar 5 jauniem muzikāliem klipiem un 8 jauniem dziesmu ieskaņojumiem. Jauna bija sadarbība šai sakarā aizsākās ar Igoru Vītolu, kura studijā i-box, piedaloties arī Vitai Baļčunaitei, tapa visu jauno dziesmu aranžējumi un skaņu ieraksti.
Ziema negaidīti uzdāvināja koncerttūri Vācijā, ļaujot klausītājiem iepazīt manu Ave Maria, In memoriam un jaunības gadu “nerātnos” klavierdarbus.

2013. gads atnāca ar triecienu personiskajā dzīvē, kā rezultātā tapa skaņdarbs “Mīlestība nekad nebeidzas”, veltīts mammas piemiņai. Tomēr radošo darbu “ritenis” neapstājās. Mūzika Mārtiņa Zīverta lugai “Barona Minhauzena precības” Jelgavas Tautas teātrī (sadarbība ar Vidzemes kamerorķestri, diriģentu Andri Veismani), dziesmu krājumi bērniem “Raibas dziesmas” un “Dziesmas par zvēriņiem” ar Pētera Brūvera vārdiem sniedza patiesu gandarījumu.

2014. gadā vairāk pievērsos Ulbrokas skolasbērniem, sacerot dziesmas bērnu vokālajiem ansambļiem. Gada beigās tika uzfilmēti 5 jauni agrāk sacerētu dziesmu videoklipi, kas uzsāka savu dzīvi interneta vietnē un TV ekrānos. Populārākie – “Dzimšanas diena” un “Laimīte”. Ziemassvētkiem sacerēju jaunu programmu “Vitas vēstules” ar Ingas Cipes dzeju, veltītu aktrisei Vitai Baļčunaitei. Šis darbs vēl gaida “savu reizi”.

2015. gads nesa aktīvu koncertdarbību – trijotnē ar aktrisi Anitu Grūbi un senu dienu partneri soisti Ingunu Kalniņu (“Mīlas dziesmas” (Raiņa, Aspazijas u.c. latviešu dzejnieku dzeja; “Kluso nakšu noslēpums” (latviešu dzejnieku Ziemsvētku dzeja) ; ar duetiem Vita Baļčunaite un Mārtiņš Zvīgulis “Mīlestības dziesmas” ( Friča Bārdas, Ojāra Vācieša, Pētera Brūvera, Zittas Voicišas un Zentas Gavrilovas dzeja); Ieva Parša un Mārtiņš Zvīgulis “Kaislību dziesmas” un “Mani sapņi” (Friča Bārdas dzeja).

2016. gads nesa smagu personisku zaudējumu, kas mūzikā vērtās piemiņas skaņdarbā sievas piemiņai “Viļņu mūzika” – klavierēm, vēlāk arī orķestrim. Uz skumjas nots tapa arī oriģinālmūzika Tenesija Viljamsa lugas “Vasara un dūmi” iestudējumam Jelgavas teātrī – dziesmas ar paša radītiem tekstiem. Sakarā ar laviešu literāta un sabiedriskā darbinieka Jura Neikena piemiņas gadskārtu tapa dziesmas ar viņa dzeju literāri muzikālai kompozīcijai “Neikens jaunu vārdu sauca”. Dziesmas pirmatskaņoja baritons Imants Erdmans.
Kopš 2015. gada aktīvi saceru dziesmas ar dzejnieka Normunda Beļska vārdiem, tapušas skaitā vairāk nekā 40. Dzejas izteiksmes demokrātisms, skaidrums un poētiskums viņu, līdzās Pēteram Brūverim, nostāda man tuvāko dzejnieku – laikabiedru – vidū. 2016. gadā ar dziesmu programmu “Kā rūgtenais raudeņu stāds” viesojāmies daudzviet Latvijā – mēs – dziedātājs Andris Daņiļenko, dzejnieks Normunds Beļskis un es. 2016. un 2017. gadā norita darbs Kristapa Krievkalna skaņu studijā, veidojot mūzikas albumu, kuram dots nosaukums “Meitenei ar sārtām lūpām”.
Bet pašā 2017. gada sākumā sadarbībā ar Jāzepa Vītola LMA vokālās katedras docenti Zigrīdu Krīgeri un viņas studentiem tapa mans autorkoncerts “Jauns sākums”, kurš sastāvēja no pirmatskaņojumiem ar latviešu dzejnieku vārdiem. Pirmoreiz sacerēju ar Indras Brūveres – Darulienes vārdiem. Programma 2017. gadā skanēja vairākkārt, arī pirmās operas “Baņuta” libreta tapšanas dzimtenē – Zosēnos.
2017. gada 25. augustā pirmatskaņojumu piedzīvoja “Ezera mistērija” – mans pēdējo gadu lieldarbs – ar Pētera Brūvera dzeju. Piedalījās solisti Mārtiņš Zvīgulis un Agnese Cīrule, Ulbrokas mūzikas skolas orķestris, Ulbrokas mākslinieciskās pašdarbības kori un deju kolektīvi. Diriģents Eduards Fiskovičs. 30. septembrī notika pirmatskaņojums jauktā kora dziesmu ciklam ar Sandras Sabīnes Jaundālderes dzeju “Sarunas ar jūru” Jūrmalas kora “Vaivari” interpretācijā. Ziemassvētkus nosvinēju ar “Adventa mesas” ar Normunda Beļska vārdiem pirmatskaņojumu Rīgā, Marijas Magdalēnas baznīcā.

2018. gads (12. un 13. janvārī)  iesākās ar Annas Brigaderes lugas “Maija un Paija” jauniestudējuma ar manu mūziku pirmizrādēm Ādolfa Alunāna Jelgavas teātrī. Pavasarī uzsāku mūzikas sacerēšanu jaunai programmai un mūzikas albūmam “Vectētiņa brīnumlāde” ar Normunda Beļska vārdiem. Vasara rit Pjēra – Ogistēna Bomaršē zīmē. “Figaro kāzas” – iecerēta stīgu kvartetam, top mūzika lugas jauniestudējumam Jelgavā. Skats uz 2019. gadu.